Dzimis gleznotājs Kārlis Sūniņš

Pirms 110 gadiem Talsu apriņķa Nurmuižas pagasta kalpu ģimenē piedzima viens no latviešu akvareļglezniecības skolas veidotājiem un ievērojamākajiem Latvijas PSR perioda gleznotājiem Kārlis Sūniņš. Pirmo atzinību Sūniņš guva jau 30. gadu otrajā pusē, kad vēl kā jauns talants no Talsiem guva tiesības gleznot dekoratīvus panno sabiedriskajās būvēs, tostarp Valsts prezidenta rezidencē Rīgas pilī, Siguldas pilī un Cēsu sanatorijā. Viņa darbi atbilda tā laika pieprasījumam pēc idealizētiem un romantizētiem etnogrāfiskajiem motīviem, ainām lauku vidē. Pēc Otrā pasaules kara, 50. – 60. gados, Sūniņš guva atzinību kā iecienīts grāmatu ilustrētājs un pamazām pievērsās akvareļglezniecībai, gleznojis ainavas, klusās dabas. Mākslas zinātnieki atzīmē viņa darbu it kā vienkāršību un nepretenciozitāti, taču tajā pašā laikā tie ir ļoti niansēti, dabas izjūtas pilni. Raksturīgas ir Latvijas dabas ainavas ar dūmakainām, mākoņainām tālēm. “Ar līniju ritmisku izkārtojumu un krāsu maigo niansējumu mākslinieks savos zīmējumos panāk poētisku skanējumu,” 1957. gadā rakstīja “Literatūra un Māksla”. Jāatzīmē, ka arī viņa brālēns Žanis Sūniņš bija gleznotājs, kaut mazāk populārs.