Mobilā versija
Brīdinājums +12.1°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
30. augusts, 2017
Drukāt

1907. gada 30. augustā. Diskutē par latgaliešu rakstību

Skrinda

"Latvīšu volūdas gramatikas" autors O. Skrinda.

Pirms 110 gadiem Rēzeknē tika sarīkota latgaliešu inteliģences sanāksme ortogrāfijas (rakstu valodas) jautājumos, kuras mērķis bija apzināt problēmas un apspriest, kurp virzīties, lai nonāktu pie vienotiem latgaliešu rakstu valodas principiem – jautājuma, kur pilnīgas vienprātības nav arī šodien. Kā vēlāk atzīmēja sapulces dalībnieks Francis Trasuns, tad izvēle bija starp veco poļu ortogrāfiju, ko Latgalē centās vairs nelietot, pilnīgi jaunas, oriģinālas rakstības izveidi vai “tuvināšanos literārajai valodai”. Jautājums bija aktuāls, jo, kaut gan pirmie drukas darbi latgaliski iznāca vēl 18. gadsimta vidū, apzināta latgaliešu rakstības normu formulēšana varēja sākties tikai tad, kad 1904. gadā atcēla pēc poļu sacelšanās 1865. gadā Latgales un Lietuvas teritorijā ieviesto latīņu drukas aizliegumu. Apspriedes iznākums bija 1908. gadā izdotā Ontona Skrindas “Latvīšu volūdas gramatika”, kas līdz 20. gadu beigām bija latgaliešu rakstības galvenais normatīvais dokuments. Tad pie latgaliešu rakstības reformas atkal ķērās darba grupa Pītera Stroda vadībā. Šīs reformas mērķis bija rakstītā tuvināšana tautā runātajam. Tomēr reforma atkal netika pabeigta un atklāts palika, piemēram, divskaņu apzīmēšanas jautājums – ar vienu vai diviem burtiem. Šobrīd par aktuālāko latgaliešu rakstu valodā uzskata Valsts valodas centra 2007. gadā pieņemtos “Latgaliešu pareizrakstības noteikumus”, kas ir kompromiss “starp ierasto un mainīgo, starp dzīvās valodas izloksnēm un rakstu valodas tradīciju”.

Pievienot komentāru

Skolotāja: "Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt" (8)Jaunā izglītības satura veidotāji sola nemazināt valsts valodas lomu skolās
Draugiem Facebook Twitter Google+