Uzbrukums Lisabonas Tirgus laukumā.

Pirms 110 gadiem Lisabonas centrā tika pastrādāts viens no 20. gadsimta sākuma skaļākajiem politiskajiem atentātiem, par kura upuriem krita Portugāles karalis Karlušs I un kroņprincis Luišs Filipe. Uzbrukums atgādināja Eiropai liktenīgo atentātu Sarajevā, kad 1914. gada 28. jūnijā serbu nacionālisti nogalināja Austroungārijas troņmantnieku Franci Ferdinandu, kad viņš vaļējā automašīnā neuzmanīgi pārvietojās pilsētas ielās. Portugāles gadījumā uzbrucēji karalim bija franču sociālistu ideju pārņemti antimonarhistiski republikāņi, taču valstī jau tāpat ilgu laiku bija jūtama neapmierinātība ar ārpolitiskajām neveiksmēm un iekšpolitiskajiem sarežģījumiem, kuros vainoja karali un konservatīvo valdību. Teroristi uzglūnēja karaliskās ģimenes ekipāžai Lisabonas “Praça do Comércio” jeb Tirgus laukumā, karaliskās rezidences priekšā, brīdī, kad Karlušs I kopā ar sievu un dēliem atgriezās no ārpilsētas izbraukuma. Ar šauteni un pistoli bruņotajiem republikāņiem izdevās nonākt līdzās karietei un izšaut tiešā tēmējumā. Karalis un viņa vecākais dēls tika nogalināti, bet jaunāko, 18 gadus veco Manuelu, ievainoja rokā – viņš izglābās tikai tādēļ, ka karaliene, Orleānas Amēlija, izmisumā sāka zvetēt slepkavam ar puķu pušķi. Abus uzbrucējus karaļa apsardze uz vietas nogalināja. Šis terora akts būtībā izbeidza konstitucionālās monarhijas laikus Portugālē. Lai arī par jauno karali pasludināja Manuelu, pāris gadu vēlāk arī viņu gāza. Vara pārgāja pie Republikāņu partijas, pie tās pašas, kuru pārstāvēji abi atentāta īstenotāji.