Pirms 110 gadiem Šveice sarīkoja referendumu, kurā 63,5% balsotāju izteicās par halucinācijas radošā absinta aizliegšanu valstī. Balsojumā gan piedalījās tikai vīrieši, jo sievietēm vēlēšanu tiesību nebija. 20. gadsimta sākumā sabiedrības pretestība tujonu saturošajam, ap 70% stiprajam alkoholiskajam dzērienam, ko gatavo kā dažādu zālīšu uzlējumu, Eiropā strauji auga. To vēl pastiprināja 1905. gadā Šveicē notikusī slepkavība, kurā kāds laukstrādnieks pēc divu absinta glāzīšu iztukšošanas dzērāja ārprātā nogalināja sievu un divas mazgadīgas meitiņas. Slepkavību plaši aprakstīja Eiropas presē un Beļģijā strauji apreibinošo dzērienu aizliedza jau tajā pašā gadā. Lai arī minētais laukstrādnieks pirms ģimenes nogalināšanas bija izdzēris piecus litrus vīna un vispār bija hronisks alkoholiķis, par vainīgu uzskatīja tieši absintu. Kā tolaik rakstīja Rīgas prese, Eiropas līderis absinta lietošanā bija Francija, kuras mākslinieku un literātu aprindās zaļā dzira bija ļoti populāra jau kopš 19. gadsimta vidus. Arī tur 20. gadsimta sākumā sākās pretabsinta kampaņa, taču ar aizliegumu tā vainagojās vien 1914. gadā. Pirmā pasaules kara dēļ neviens tā arī nespēja atbildēt, vai tas uzlaboja franču nācijas veselību.