Latvijā
Vēsture

1908. gada 7. septembrī. Skatuve Raiņa lugām 16


“Uguns un nakts” uzvedums 1911. gadā.
“Uguns un nakts” uzvedums 1911. gadā.
“Uguns un nakts” uzvedums 1911. gadā.

Pirms 110 gadiem līdz ar “Uļeja” zālē uzvesto Rūdolfa Blaumaņa lugu “Indrāni” Jēkaba Dubura režijā darbu sāka Jaunais Rīgas teātris. Drīz par mājvietu tas izvēlējās namu Lāčplēša (Romanova) ielā 25 – to pašu, kuru kopš 1920. gada par savu sāka saukt jaundibinātais Dailes teātris. Jaunā Rīgas teātra panākumu atslēga kā inteliģences, tā strādniecības aprindās bija sadarbība ar Raini un Aspaziju. Uz šī teātra skatuves pirmo reizi uzvestie “Zelta zirgs”, “Uguns un nakts”, “Indulis un Ārija” kļuva par sava laika latviešu teātra dzīves sensācijām. Ar Jauno Rīgas teātri saistījās latviešu teātra režijas dižgaru vārdi Aleksis Mierlauks, Teodors Amtmanis-Briedītis. Tie apkopoja sava laika labākos aktierus, tostarp Bertu Rūmnieci, Liliju Ēriku, Tiju Bangu, Mirdzu Šmitheni, Gustavu Žibaltu, Emīliju Viesturi un vēl jauno Eduardu Smiļģi. Teātris lepojās ar līdz tam vēl latviešu skatuvēs neierastu scenogrāfijas līmeni un tā labā strādāja pazīstamie mākslinieki Jānis Kuga un Pēteris Kundziņš. Rainis, trimdā dzīvodams, rakstīja speciāli Jaunajam Rīgas teātrim un, kā uzskata, faktiski bijis šī teātra ideologs. Atsevišķās sezonās viņa darbi veidoja teju pusi repertuāra. Šīs lugas bija pieprasītas un tādējādi ilgmūžīgas. Piemēram, Raiņa “Uguni un nakti” no 1911. gada sākuma līdz teātra pastāvēšanas beigām 1915. gadā uzveda vairāk nekā simt reižu, kas latviešu teātriem bija kas nedzirdēts.

LA.lv