Pirms 100 gadiem, 1913. gada 16. septembrī, avīze “Jaunākās Ziņas” rakstīja: “Aktieru konflikts Jaunā Rīgas teātrī saviļņojis visu latviešu sabiedrību.

Lasītākie

Kokteilis

“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 33

Mājas

12 senlatviešu ticējumi par Jurģu dienu: kāda šī diena, tāda visa vasara? 25

Putinam draud briesmas, par kurām pagaidām zina tikai nedaudzi 15

Lasīt citas ziņas

Daudzi nekādi nevar saprast, kā varēja teātrī, kas mākslas un materiālā ziņā likās stāvam uz tik drošiem pamatiem, izcelties tik nopietna krīze, kas apdraud visu teātra eksistenci.” Runa bija par konfliktu starp tobrīd vadošā latviešu teātra – Jaunā Rīgas teātra – direktoru un režisoru Teodoru Amtmani, viņa atbalstītājiem iestādes administrācijā no vienas un 21 teātra aktieri no otras puses. Pēdējie pieprasīja režisora atkāpšanos, norādot, ka direktors gaisotni teātrī padarījis neciešamu, turklāt “Amtmanim priekš liela teātra vadoņa ir ļoti trūcīga izglītība”. Viņš dodot “priekšrakstus” pat vecākiem aktieriem, pilnībā ignorējot viņu sajūtas un domas.

Turklāt Amtmanis lieki tērējot teātra naudu saviem ārzemju braucieniem. Šīs gluži mūsdienīgās ķildas neizputināja teātri, tomēr izrāžu kvalitātei kaitēja.