1913. gada 19. jūnijā 0

Pirms 100 gadiem, 1913. gada 19. jūnijā, iesvētīja Rīgas Meža kapus. Pie to izveides ķērās 1910. gadā, paredzot, ka 1773. gadā ierīkotie Lielie kapi drīz kļūs par mazu un tiem nepieciešams aizvietojums.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Rīgas dārzu direktors Georgs Kūfalts Meža kapus Mežaparkā projektēja, cenšoties saglabāt dabisko priedēm apaugušo kāpu vidi, pa kuru tika nosprausta centrālā aleja un sānu ejas. Tas atbilda tolaik Vācijā aktuālajai tendencei kapsētu ierīkošanā. Mežs raisītu domas par mūžīgo un reizē neļautu iegrimt pesimismā. Rīga sekoja šīs filozofijas modei. Kapsētai atvēlēja 85,5 ha priežu meža zemes, paredzot, ka kāpu pakalnos ierīkos dzimtu apbedījumus. Teritoriju sadalīja starp Rīgas baznīcu vācu un latviešu draudzēm; pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta uzcēla kapličas ēku. Mūsdienās Meža kapi ir plašākie Latvijā un tajos apbedīts vislielākais skaits ievērojamu sabiedrisko, politisko, kultūras, zinātnes un mākslas darbinieku.