“1914” – ar vērienu par vēsturi 0
Atklājot Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” līdz 20. aprīlim skatāma vērienīga izstāde “1914”, kas veltīta Pirmā pasaules kara simtgadei.
Izstādes kuratore Ginta Gergharde-Upeniece atzīst, ka izstāde ir stāsts un reizē arhitektonisks inscenējums, ko veido trīs sadursmju zonas. “Konflikts laika dimensijā, kad jauns laikmets neatgriezeniski transformēja iepriekšējo vērtību sistēmu un atskaites punktus, konflikts cilvēkā – spēja upurēt dzīvi, iesaistoties karā un cīnoties par savu zemi, un visbeidzot – konflikts ģeogrāfiskajā telpā, kurā sevi pieteic jauni lielvaru un politisko spēku samēri un topošā “jaunā Eiropa”,” teic G. Gerharde-Upeniece un piebilst, ka izstādei raksturīgs milzīgs vēriens, apjoms un absolūti unikāla telpas arhitektūra. “Ir ierasts, ka izstāde fokusējas uz kaut ko vienu, bet izstādē “1914” kara tēma aplūkota konceptuāli. Viss vienā – arhitektūra, vēsture, māksla, fotogrāfija.”
Izstādes ievada instalācija “Uz impēriju drupām” pirmo reizi parāda Rundāles pils muzeja krājumā glabātus arhitektūras un interjera, mākslas un sakrālo priekšmetu fragmentus, cietušus no karu, varas maiņu satricinājumiem un laika postošā iespaida. “Izstāde ir mūsu attieksmes demonstrējums pret pagātnes vērtībām, kas varbūt daļēji tika uztvertas kā svešādo muižkungu īpašums, līdz ar to zaudējām kādu kultūras slāni, neapzinoties cēloņsakarības, nodarot pāri ar noklusējumu vai savulaik nokavētu rīcību,” uzskata mākslas zinātniece.
Izstādes sadaļa “Strēlnieki”, iekļaujot fotogrāfijas no Latvijas Kara muzeja un privātkolekcijām, ataino psiholoģisko virzību no jaunības maksimālisma, entuziasma un romantikas līdz cīņām par savu dzimteni Tīreļpurvā, Nāvessalā un leģendārajās Ziemsvētku kaujās un kaujās par Rīgu.
Bet izstādes sadaļa “Aculiecinieki” dod iespēju iepazīties ne tikai ar latviešu klasiskā modernisma darbiem, bet arī ar gleznām, grafikām un tēlniecības paraugiem no Pirmajā pasaules karā neatkarību ieguvušajām valstīm, kā, piemēram, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Polijas, Slovākijas, Čehijas, Slovēnijas, Horvātijas, Serbijas un Ungārijas. Rīgā kopumā pārstāvēti 17 prestižākie mākslas muzeji un nacionālās galerijas no 11 valstīm.
Izstādi papildina mūsdienu skatījums uz vēsturiskajiem notikumiem: savus darbus publikai piedāvā trīs latviešu mākslinieki – Ēriks Božis, Krišs Salmanis un Andris Breže, kuri radījuši filozofisku komentāru par kara tēmu, kas vienlaikus ir arī plašāks vizuāls un intelektuālas sarunas provocējošs vēstījums.
Paradokss – cilvēki pasaulē karo joprojām, bet tajā pašā laikā tiek analizēti kara kā cilvēka dabas psiholoģiskie aspekti. “Izstāde “1914” uzdod jautājumu: vai pasaules karš ir pagātnes formula, vai cilvēkam piemītošā tieksme karot nav tagadnes agresiju cēlonis? Vai kara ieguvumi ir nesto upuru vērti? Runājot par karu kā neatņemamu pieredzi, mēs no jauna iedzīvinām un skaidrojam mītus, laikmetīgā interpretācijā radām pagātnes atmiņu stūrakmeņus,” nosaka G. Gerharde-Upeniece.
