Pirms 100 gadiem, 1914. gada 13. martā, avīze ”Latvija” ziņo: ”No Cēsu apriņķa. Še tagad bieži klejo leijerkastnieki. Daži no tiem saucas par itāliešiem. Arī laimes vilcēji putniņi viņiem mēdz būt līdzi. Šie leijerkastnieki ļoti mīl apciemot skolas, jo no bērniem viegli izmānīt naudu. Skolotāji ne labprāt cieš šos ”māksliniekus” un raida pat prom. Var iedomāties, kāds juceklis izceltos klasē, kad nopietnā stundā kāds aiz durvīm sāk griezt visā sparā savu leijerkasti. Atrodas arī vēl diezgan daudz ļautiņu, kas savu laimi liek vilkt leijerkastes putniņam, sevišķi jaunkundziņi un jaunkundzītes, veci cilvēki mazāk.” Pirmskara Latvijā klejojošie leijerkastnieki, kas grieza mūzikas kastes rokturi un pārtika no klausītāju pamestajām naudiņām, bija ierasts pilsētas ielu un pagalmu atribūts. Parasti tiem līdzi bija kāds papagailis, pērtiķēns vai cits pieradināts dzīvnieciņš, kurš izvilka zīlēšanas lozes. Leijerkastniekus Rīgā manīja arī vēl pirmajos pēckara gados.