Pirms 100 gadiem, 1914. gada 7. oktobrī, avīze ”Latvija” sprieda: ”Kad Eiropas karš vēl nebija iesācies, tad visi bija tajās domās, ka kara notikumu apgaismošana būs vispilnīgākā, ka karā piedalīsies simtiem avīžu korespondentu un ka gandrīz vai katrai avīzei kara laukā būs savs telegrāfs. Ne mazāku lomu paredzēja kinematogrāfiem. Sagaidīja, ka būs iespējams saņemt uz lentes īstas kaujas, tā padarot tās nemirstīgas. Bet patiesībā (..) mēs dabūjam redzēt kinematogrāfā tikai cenzētas kara drāmas, kurās kareivju lomu izpilda aktieri. Tomēr šad un tad dažiem kinematogrāfistiem izdodas, neskatoties uz aizliegumu, nokļūt tuvu kaujas līnijai un uzņemt patiesus kara skatus. Tā šinīs dienās kāds anglis Braklis (?) uzņēmis kauju starp beļģiešu un vāciešu pulkiem Alossas (?) pilsētā Beļģijā. Pats stāvēdams zem ložu un šrapneļu lietus, viņš turpināja griezt aparātu un tā uzņēmis kauju pilsētas ielās.”