Pirms 100 gadiem, 1915. gada 10. jūnijā, Krievijas Valsts domes domnieks Jānis Goldmanis no Ikšķiles stacijas nosūtīja lūgumrakstu Krievijas impērijas bruņoto spēku virspavēlniekam lielkņazam Nikolajam Nikolajevičam, rosinot ļaut cara armijas sastāvā veidot atsevišķas latviešu vienības.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84

Lasīt citas ziņas

Tā sākās ceļš uz latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu. Vēstījums bija sastādīts atbilstoši laika garam, diplomātiski lūdzot atbalstīt “latviešu neliekuļoto vēlēšanos piedalīties Krievijas aizstāvēšanā pret nekaunīgo ienaidnieku, formējot šim nolūkam sevišķas latviešu kaujas družīnas no latviešu jaunekļiem – brīvprātīgiem”. Goldmanis aizrādīja, ka poļiem un armēņiem tādas jau esot. Vienlaikus viņš uzsvēra no latviešiem izveidoto Daugavgrīvas bataljonu sīkstumu Jelgavas aizstāvēšanas laikā, kā arī ārpus Latvijas teritorijas. “Vienādas asinis, valoda, augstais kultūras līmenis veicinātu ne vien kara zināšanu ātru un sekmīgu piesavināšanos, bet stiprinātu arī viņu vienību, stingrību un kopgaru,” argumentēja deputāts.