Pirms 100 gadiem, 1915. gada 12. martā, filologs un vēlākais diplomāts Oļģerts Grosvalds avīzē “Latvija” vērsa uzmanību uz kara dēļ piemirstu lietu – diskusiju par latviešu preses pāriešanu no vāciskajiem gotu burtiem uz latīņu alfabētu, “kāds pieņemts visā Vakareiropā, izņemot tikai Vāciju, kā arī pie leišiem un latgaliešiem”.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļā par to bija spriests vairākus gadus un izveidota arī latīņu alfabēta propagandas komisija. Dedzīgi reformas aizstāvji un latīņu burtu lietotāji bija valodnieki Jānis Endzelīns, Kārlis Mīlenbahs, tāpat dzejnieks Plūdons un izglītības jomas darbinieks Atis Ķeniņš. Grosvalds uzsvēra, ka gotu burti ir “mūsu tautiskai īpatnībai pretēji” un latīņu variants daudz labāk atbilstot “latviešu rakstu izdevumu estētiskajai gaumei”. Apstākļos, kad notika visa vāciskā izskaušana, pārejai uz latīņu alfabētu šķita īpaši labas izredzes, tomēr pilnībā no “vecās drukas” latviešu avīžnieki atteicās tikai 30. gadu vidū, kad to pieprasīja likums.