Pirms 100 gadiem, 1915. gada 24. augustā, laikraksti ziņoja, ka vācu uzbrukums pie Jaunjelgavas pirmo reizi sasniedzis Daugavu, taču upi forsēt ienaidnieks nav  mēģinājis.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 164

Lasīt citas ziņas

“Ievērojot visu to, Jaunjelgavas rajonā mūsu spēki arī pārgājuši no Daugavas kreisā krasta uz labo, tas ir, aizsargā tagad Daugavu pasīvi,” vēstīja “Jaunākās Ziņas”. Daugava vēl nebija kļuvusi par Latviju sašķeļošu vācu – krievu frontes līniju, viss kreisais krasts vēl nebija vācu rokās. Tas notika vēlāk – septembrī. Taču “Jaunāko Ziņu” kara apskatnieks jau paredzēja to, kas gaidīja zemi tuvākajos pāris gados. “Cīņas dēļ Daugavas pie zināmiem apstākļiem, ja vācieši nedabū lielus pastiprinājumus, var pieņemt ilgstošu raksturu.” Tobrīd vēl notika sadursmes kreisajā krastā pie Lindes muižas, un pat vilciens uz Krustpili brauca pēc saraksta. Tomēr lauksaimnieki Lielvārdē jau pameta mājas pie upes, jo tā solījās būt nākamā frontes josla.