Mobilā versija
+5.0°C
Kazimirs, Izidors
Ceturtdiena, 23. marts, 2017
27. aprīlis, 2015
Drukāt

1915. gada 27. aprīlī (1)

27apr_Kavalerija_2

Pirms 100 gadiem, 1915. gada 27. aprīlī, no Austrumprūsijas Kauņas un Liepājas virzienā sākās tā sauktais Lauenšteina reids, kas bija kombinēts kavalērijas un kājnieku uzbrukums nolūkā atvieglot tobrīd vācu un austroungāru armijām nelabvēlīgo situāciju Galīcijā.

Tas, kas bija iecerēts kā otršķirīga operācija, izvērtās pat pašiem vāciešiem negaidītā panākumā, jo ģenerāļa Lauenšteina kavalēristu reida sekas bija Lietuvas, Kurzemes un Zemgales krišana turpmākajos mēnešos. Krievijas armija vācu izvēlētā trieciena virzienā izrādījās vāja un mazskaitlīga. Pirmajās dienās vācieši vispār nesastapa nekādu pretestību un veica pat vairāk par 50 km dienā. Ziņas par notiekošo Rīgā pienāca pretrunīgas, jo Krievijas armijas pavēlniecība vēstīja par panākumiem, taču lietuviešu un pēc tam kurzemnieku bēgļu straumes, viņu stāsti liecināja par pretējo. Maija sākumā vācieši jau bija pie Šauļiem un Liepājas. No militārās vēstures viedokļa Lauenšteina reids ir iezīmīgs, jo bija pēdējā liela mēroga kavalērijas operācija Pirmajā pasaules karā un modernā kara apstākļos vispār.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Varbūt pietiks kultivēt mītu par Kurzemes bēgļiem? Lielāko daļu no mājām izdzina krievu armija, lai neatstātu ienaidniekiem darbaspēku. Vairumā gadījumu tur nebija nekādas brīvprātības.

Vēl vesels un spēka gados, bet jau pensijā (18)Politiski neērto ieceri reformēt izdienas pensiju sistēmu esošajā sasaukumā, visticamāk, nekustinās
Draugiem Facebook Twitter Google+