1915. gada 27. aprīlī 1

Pirms 100 gadiem, 1915. gada 27. aprīlī, no Austrumprūsijas Kauņas un Liepājas virzienā sākās tā sauktais Lauenšteina reids, kas bija kombinēts kavalērijas un kājnieku uzbrukums nolūkā atvieglot tobrīd vācu un austroungāru armijām nelabvēlīgo situāciju Galīcijā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Tas, kas bija iecerēts kā otršķirīga operācija, izvērtās pat pašiem vāciešiem negaidītā panākumā, jo ģenerāļa Lauenšteina kavalēristu reida sekas bija Lietuvas, Kurzemes un Zemgales krišana turpmākajos mēnešos. Krievijas armija vācu izvēlētā trieciena virzienā izrādījās vāja un mazskaitlīga. Pirmajās dienās vācieši vispār nesastapa nekādu pretestību un veica pat vairāk par 50 km dienā. Ziņas par notiekošo Rīgā pienāca pretrunīgas, jo Krievijas armijas pavēlniecība vēstīja par panākumiem, taču lietuviešu un pēc tam kurzemnieku bēgļu straumes, viņu stāsti liecināja par pretējo. Maija sākumā vācieši jau bija pie Šauļiem un Liepājas. No militārās vēstures viedokļa Lauenšteina reids ir iezīmīgs, jo bija pēdējā liela mēroga kavalērijas operācija Pirmajā pasaules karā un modernā kara apstākļos vispār.