Pirms 100 gadiem, 1915. gada 28. aprīlī, Hāgā sākās pirmais Starptautiskais sieviešu miera kongress, kas Pirmā pasaules kara ap­stākļos bija kas skandalozs un absolūtā vairākumā karā iesaistīto valstu sabiedrībās tika uztverts kā “nepatriotisks” pasākums.

Lasītākie

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Lasīt citas ziņas

To organizēja aktīvistes no Vācijas, Nīderlandes un ASV. Kongresā piedalījās vairāk nekā tūkstotis pārstāvju no 12 valstīm. Pieteikumu daudzums bija nesalīdzināmi lielāks, taču valstis – kara dalībnieces – delegātēm vienkārši neizsniedza izbraukšanas dokumentus un lika arī citus šķēršļus. Tā no Lielbritānijas pieteicās 180 delegātes, bet atbraukt izdevās tikai trijām. Kongress kļuva vēsturisks ar to, ka tā rezolūcijās izskanēja vairākas idejas, kas apsteidza laiku. Piemēram, nepieciešamība pēc pastāvīgas starptautiskas tiesas, pēc starptautiskas organizācijas, kas nodrošinātu mieru pasaulē, pēc bruņojuma tirdzniecības kontroles mehānismiem. Zīmīgi, ka aktīvākās dalībnieces tūlīt pēc kongresa savās valstīs krita nežēlastībā, kļuva par izstumtajām, tomēr pāris gadu desmitus vēlāk viņas jau tika godinātas.