Ilustratīvs attēls

Pirms 100 gadiem, 1916. gada 3. novembrī, ar Krievijas impērijas armijas vadības pavēli Latviešu strēlnieku bataljonus pārformēja pulkos, apvienojot pulkus divās brigādēs (katrā brigādē pa četriem pulkiem).

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Lasīt citas ziņas

Pulku veidošana faktiski sākās jau augustā – septembrī. Par 1. brigādes komandieri iecēla ģenerāli Augustu Misiņu, par 2. brigādes – pulkvedi Andreju Auzānu. Pārformēšanai bija vairāki iemesli. Pirmkārt, brīvprātīgo skaits jau pārsniedza 8000 cilvēku, kas ļāva veidot lielākas vienības. Otrkārt, un to strēlnieki nezināja, armijas virspavēlniecība sāka gatavoties tā sauktajām Ziemassvētku kaujām. 20. – 30. gados Latvijā varēja vērot strīdus par pārformēšanas nozīmi. Vieni uzskatīja, ka tā bijusi kļūda, jo kaujas zaudējumi latviešiem būtu mazāki, ja uzbrukumā dotos bataljoni, ne pulki. Savukārt citi aizrādīja, ka bez pulkiem latvieši negūtu to kauju slavu un prestižu, ko tie vēlāk ieguva.