Pirms 100 gadiem, 1916. gada 7. novembrī, Rīgas dome pirmo reizi vēsturē par Rīgas pilsētas galvas biedru, faktiski pilsētas galvu, ievēlēja latvieti  Andreju Krastkalnu.

Lasītākie

“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1

Kokteilis

Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17

Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115

Lasīt citas ziņas

Faktiski viņš pilsētu bija vadījis jau kopš 1915. gada, kad Pirmā pasaules kara apstākļos oficiālais pilsētas galva, vācbaltietis Vilhelms Roberts fon Bulmerinks tika izsūtīts uz Irkutsku, bet domnieku, viņa vietā ievēlēto Nikolaju fon Krameru neapstiprināja cara administrācija. Pēdējā lika skaidri manīt, ka nevienu vācieti par Rīgas domes priekšsēdētāju vairs redzēt negrib. Aizklātajā balsojumā par Krastkalnu piedalījās 57 domnieki – 13 latvieši, 42 vācieši un divi krievi. Krastkalns dabūja 37 balsis un ieguva tiesības vadīt pilsētu ārkārtīgi grūtajā laikā, kad piefrontes pilsētā Rīgā trūka kā pārtikas, tā kurināmā un citu preču. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas viņu iecēla arī par Vidzemes guberņas komisāru.