×
Mobilā versija
Brīdinājums +7.2°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 25. aprīlis, 2018
11. decembris, 2017
Drukāt

1917. gada 11. decembrī. Strēlnieki ierodas Petrogradā (7)

11dec_Strelnieki_16

Latviešu strēlnieki Maskavā 1918. gadā.

Pirms 100 gadiem Petrogradā no Valkas ieradās pirmais latviešu sarkano strēlnieku bataljons. Iesaistīt strēlniekus lielinieku pozīciju stiprināšanā “revolūcijas šūpulī” bija latviešu lielinieka Pētera Stučkas ideja, kas iepatikās Vladimiram Ļeņinam. No katra pulka izvēlējās dažus desmitus revolūcijas idejām uzticamu vīru. Kopumā Petrogradā ieradās 248 karavīri podporučika Jāņa Pētersona vadībā. Apvienotā jeb Smoļnija rota apsargāja Tautas komisāru padomes un Viskrievijas Centrālās izpildu komitejas (VCIK) – lieliniecisko varas orgānu – galveno mītni Petrogradas Smoļnijā. Tajā pašā laikā turp komandēja arī 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulku ap 2500 vīru sastāvā “revolucionārās kārtības uzturēšanai”. Latvijas Kareivju nacionālās savienības laikraksts “Laika Vēstis”, kas aizstāvēja valstiskās patstāvības ideju, pieminot, ka “visa Pēterpils runā par jums”, vairākas dienas vēlāk rakstīja: “Latvju tauta nezin, kādēļ jūs esat aizbraukuši uz Pēterpili, un ir bažas par jūsu nodomiem un jūsu likteni. (..) Mēs arī lūdzam jūs neiejaukties Pēterpils ielu cīņās, manifestācijās un sadursmēs, lai jūs neuzskatītu par nelūgtiem viesiem, kas iejaucas svešās darīšanās.” Bija pamatotas bažas, ka lielinieki izmantos strēlniekus Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanu ietekmēšanai. Tomēr tas bija tikai sākums latviešu strēlnieku dalībai Krievijas Pilsoņu karā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Mans vecaistēvs bija strēlnieku virsnieks,un ,cik es zinu,tai laikā(1917.) nebija nedz ” sarkano” ,nedz “balto” strēlnieku,bet bija latviešu strēlnieki ,disciplinēti,drosmīgi(manam vectēvam arī bija cara un padomju armiju apbalvojumi)…

  2. Kad latviešu strēlnieki (9 osobij krmeļovskij polk latišķis strelkov) bija ieņēmuši Maskavas Kremli, viņi rakstījuši Rainim: Mēs esam te. Ko darīt tālāk?
    Neviens nevarēja uz šo jautājumu atbildēt, jo Latvija bija okupēta un turpat puse latviešu tautas bez mājām atradās bēgļu gaitās. Strēlnieki Latvijā atgriezās neuzvarēti, masveidīgi dezertēja no sarkano daļām un uzvarēja Neatkarības karā, ar ko mums jālepojas.

  3. Sarkanie strelnieki pēdējos gadus bija aizmirsti.Jo bija neērti par tiem pieminēt.Taču neaizmirsīsim ka tieši viņu nostāja beigās ļika Lielbritānijai atzīt Latvijas neatkarību.Tādā veidā atvelkot latviešu strelniekus atpakaļ uz Latviju un Sarkanā Krievija zaudēja organizētus bruņotos spēkus.Neaizmirsīsim ka pēc 1918 gada latviešu strēlnieki nedrīkstēja apvienoties Krievijā nacionālā vienībā.Taču sakaujot Krievijas impērijas atbalstītājus viņi ļava nostiprināties Latvijas nacionālaijai Valdībai.Interesanti ka vēlākie latviešu čekisti palasot viņu biorāfijas nebija dienējuši regulārajos latviešu pulkos.Visi bija evakuējušies uz Krieviju un iesaistījušies Boļševiku kustībā.Taču lielākā daļa karavīru iesaistījās tikai militārās operācijās…

  4. Kāpēc pašreiz tāda aizraušanās ar sarkaniem strēlniekiem, kas Latvijai neko labu nedeva?

    • “Kāpēc pašreiz tāda aizraušanās ar sarkaniem strēlniekiem, kas Latvijai neko labu nedeva?”
      Tāpēc, ka tas ļoti strīdīgs un pamaz pētīts jautājums! Balto kustībai, pat iesp. Krievijas impērijai, tas noteikti nāca par sliktu…, bet pārējais, ko īsti mēs zinām?

Draugiem Facebook Twitter Google+