1917. gada 13. (26.) martā. 0

Nodibina Vidzemes Pagaidu zemes padomi

Pirms 100 gadiem Valmierā noslēdzās divas dienas ilgā Vidzemes Zemes sapulce, kuras gaitā tika nodibināta Vidzemes Pagaidu zemes padome – faktiski pirmā rīcībspējīgā pašpārvaldes un pārstāvniecības institūcija, kas pēc Februāra revolūcijas izveidojās vācu neokupētajā Latvijas daļā. Krievijas pagaidu valdība deleģēja padomei teritorijas administratīvās pārvaldes un nodokļu iekasēšanas funkcijas. Par padomes vadītāju izvirzīja agronomu Kārli Ulmani un sociāldemokrātu Andreju Priedkalnu. Starp Vidzemes Pagaidu zemes padomes locekļiem atradās arī nākamais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. Sākotnēji padomē virsroku guva pilsoniskie spēki un dibināšanas sapulcē tika pieņemta rezolūcija par Latvijas autonomiju. Tajā atzina par nepieciešamu “visu apdzīvoto latviešu zemju apvienošanu vienā administratīvā vienībā ar nosaukumu “Latvija””, kā arī, ka “Latvijai jābūt autonomai un nedalāmai Krievijas provincei ar plašām pašnoteikšanās tiesībām”. Pēc Vidzemes Pagaidu zemes padomes parauga 1917. gada gaitā veidoja līdzīgas institūcijas, kas pārstāvēja Kurzemes un Latgales iedzīvotājus.

Reklāma
Reklāma