Pirms 100 gadiem prese vēstīja, ka advokāta un teātra drauga Gustava Zemgala vadītā Rīgas pilsētas dome ar 24 balsīm par un 14 pret pieņēmusi lēmumu nodot 2. pilsētas (krievu) teātra ēku Rīgas Strādnieku teātra padomei. Priekšlikumu par tagadējā Nacionālā teātra nama atdošanu latviešu aktieru rīcībā rosināja 1908. gadā dibinātā Latviešu skatuves biedrība, kas notikumu laikā apvienoja 34 latviešu teātru organizācijas. Iniciatīva sastapa asus krievu deputātu iebildumus. “Palkavnieks Englers aizrādīja, ka 2. teātrs celts tieši priekš krievu teātra mākslas un tāpēc izdzīt no tā krievu mākslu esot nepielaižams, kur latviešiem jau esot divi teātri Puškina bulvārī un Romanova ielā. Arī Bogačovs noteikti izsakās pret krievu teātra nodošanu latviešiem, jo ar to iznīcinot krievu kultūras darbu; latviešiem neesot šis teātrs vajadzīgs, jo viņiem esot telpas mītiņiem, kas pietiekošas arī viņu teātra izrādēm,” no izšķirošās domes sēdes ziņoja “Baltijas Vēstnesis”. Ķīvēšanās bija arī latviešu deputātu starpā. Rīgas Latviešu biedrībai (RLB) tuvais Aurēlijs Zēbergs uzstāja, ka tukšais teātris atdodams nevis “pilnīgi svešajai” Strādnieku teātra padomei, bet gan tradīcijām bagātajam RLB teātrim. Dome tomēr nobalsoja citādi. Šā vai tā latvieši bija ieguvuši vietu, kur 1918. gada 18. novembrī pasludināt savu valsti.