Čekista krūšu nozīme 1922. gadā.

Pirms 100 gadiem Petrogradā ar Padomju Krievijā valdības – Tautas komisāru padomes – rīkojumu nodibināja Viskrievijas ārkārtējo komiteju cīņai ar kontrrevolūciju un sabotāžu. Drīz tautas mutē šī represīvā iestāde ieguva no abreviatūras krievu valodā (ВЧК) darināto, bēdīgi slaveno apzīmējumu “čeka”, bet tās darbiniekus sāka saukt par čekistiem. Lai kā gadu gaitā mainītos padomju slepenpolicijas oficiālais nosaukums un struktūra, sabiedrībā nemainīgi runāja par čeku un čekistiem. Arī mūsdienās tā nereti turpina saukt tagadējās Krievijas slepenos dienestus. Par galveno čekas izveides rosinātāju uzskata lielinieku vadoni Ļeņinu, kurš lieliski apzinājās, ka tradicionāliem politiskiem līdzekļiem lieliniekiem, kas nebija ne lielākā, ne populārākā partija Krievijā, varu nenoturēt. To varēja izdarīt, tikai represējot, terorizējot un fiziski iznīcinot politiskos pretiniekus. Ļeņins atklāti atzina, ka dotajā brīdī tā sauktie kontrrevolucionārie spēki ir spēcīgāki par lieliniekiem. “Darbaļaužu vara nevarēs pastāvēt tik ilgi, kamēr pastāvēs ekspluatatori,” viņš deklarēja, norādot, ka čeka būs “mūsu satriecošais ierocis”. Dažu gadu laikā čekistu skaits, ieskaitot tos, kas apsargāja soda nometnes, sasniedza 200 tūkstošus. Tikai līdz 1919. gada vasarai vien čekisti nogalināja ap 8000 cilvēku.