Fricis Roziņš
Fricis Roziņš
Fricis Roziņš

1917. gada 22. novembrī. Vidzemē pasludina padomju varu 7

Pirms 100 gadiem Valkā sarīkotā Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes sēde pasludināja, ka vācu neokupētajā Latvijas daļā, tas ir Vidzemē, tiek iedibināta padomju vara un civilā pārvalde pāriet padomes izpildkomitejas – Iskolata – rokās. Ar šo lēmumu Latvijas teritorijā varu pārņēma lielinieki, kas balstījās uz latviešu strēlnieku vienībām. Par Iskolata priekšsēdētāju ievēlēja latviešu lielinieku Frici Roziņu, kurš tikai pirms dažiem mēnešiem atgriezās no emigrācijas ASV. Visas līdzšinējās pašvaldību iestādes – pilsētu domes, arī demokrātiski ievēlētās zemnieku padomes – bija atlaižamas kā “kontrrevolucionāras”, vietējo varu nododot pagasta bezzemnieku padomju rokās. Iskolats atradās naidīgās pozīcijās latviešu pilsonisko aprindu centieniem sākt neatkarīgas Latvijas valsts veidošanu. Drīz vien aizliedza Latviešu Pagaidu nacionālās padomes (LPNP) darbību. Aizliedza arī preses izdevumus, kas pauda LPNP idejas, – “Līdumu”, “Laika Vēstis”. Lielinieku “Iskolata republika” pastāvēja līdz vācu uzbrukuma sākumam 1918. gada februārī. Atskaitot dažas pozitīvas atšķirības – latviešu valodas pasludināšana par pārvaldes valodu un Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu pievienošana Vidzemes guberņai –, latviešu lielinieki visā centās atdarināt “vecākos brāļus” Petrogradā. Padomju okupācijas gados “Iskolata republiku” traktēja teju kā pirmo Latvijas valstiskumu, ar to, protams, mēģinot noliegt 1918. gada 18. novembra Latviju, jo arī 1940. gada okupācija taču tika pasludināta par 1917. un 1919. gada padomju varas “atjaunošanu”.

Reklāma
Reklāma