Krievijas armijas nodedzinātais Jēkabpils tilts.

Pirms 100 gadiem ap plkst. 4 no rīta pēc dienu ilga uzbrukuma vācu karaspēks ieņēma Jēkabpili. Līdz ar to bija likvidēts Daugavas kreisā krasta placdarms, ko līdzīgi Nāvessalai Krievijas armija veiksmīgi noturēja visu kara laiku. Jēkabpils un vēl agrāk Jaunjelgavas krišana līdz ar Rīgas atdošanu bija kārtējais apliecinājums augošajam haosam Krievijas armijā un cīņasspēju zaudējumam. Valkā iznākošajā laikrakstā “Līdums” publicētajā oficiālajā paziņojumā bija teikts: “Jēkabmiesta rajonā 8. septembra (pēc vecā stila) rītā pretinieks atklāja stipru artilērijas uguni uz mūsu pozīcijām, apšaudīdams galvenā kārtā ierakumus Dakteru māju un Jaunsēlpils iecirknī, kā arī dažus tuvās aizmugures punktus, lietodams plašos apmēros ķīmiskus lādiņus.” Vairākās vietās vāciešiem tomēr nācās saskarties ar sīvu pretestību, turklāt sākās pamatīgas lietavas, kas padarīja ceļus grūti izbraucamus un neļāva vāciešiem pievest lielgabalus. Tikmēr krievu artilēristi ar sedzošu uguni nodrošināja veiksmīgu 12. armijas vienību atiešanu pāri tiltiem uz Daugavas labo krastu. Zīmīgi, ka lielgabalus tobrīd pārsvarā apkalpoja jau virsnieki, ne parastie karavīri. Izdevās arī nodedzināt tiltus pie Jēkabpils, pirms tiem pietuvojās vācieši. Vācieši ieguva 4700 gūstekņu un 55 lielgabalus, kā arī lielu daudzumu bruņojuma un karamateriālu. Salīdzinot ar to, vācu zaudējumi bija mazi.