Mobilā versija
Brīdinājums +10.6°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
31. jūlijs, 2017
Drukāt

1917. gada 31. jūlijā. A. Upīša pārmetumi Rainim (4)

31jul_Rainis_16

Pirms 100 gadiem laikraksts “Baltijas Vēstnesis” raksta: “Par Raini sociāldemokrāti jau daudzreiz nosirdījušies, ka viņš nav diezgan sociāldemokrāts, ka viņš savos uzskatos ir vispārcilvēcīgs, atzīst arī tautību un var būt pat patriotisks. To tagad atkal gaišiem vārdiem pasaka A. U. (Andrejs Upīts) “Brīvajā Strēlniekā” rakstā “Rainis un viņa draugi”. Mūsu lielais dzejnieks Rainis atrodoties intīmos draudzības sakaros ar demokrātiem (..): “No Raiņa kara laika dzejām ir pilnīgi izzudis sociālais motīvs, ar kuru viņš pa 1905. gada revolūcijas laiku un pirms tā bija palicis par latviešu darba tautas mīļāko un lielāko dzejnieku. No internacionālista viņš pārvērties par nacionālistu, no sociālista par karstu lokālpatriotu. Rainis ir liels dzejnieks – bet vājš, pavisam vājš politiķis. Latviešu sociāldemokrāti nevarot attaisnot viņa sajūsmu par latviešu lojalitāti un patriotismu un lētticīgās cerības uz kara atsvabinošo nozīmi priekš latviešiem.” Aizstāvot Raini pret A. Upīša “ālēšanos skaudībā un naidā”, “Baltijas Vēstnesis” komentē: “Rainis var būt drošs, ka viņš toties būs cienīts uz laiku laikiem plašākās tautas aprindās. Viņš būs un paliks ne tikai vienas šķiras, bet visas tautas ievērots rakstnieks.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. “Demokrātijai ir nepieciešams plurālisms [vārda un rīcības brīvība], kas paredz, ka ir jābūt vismaz diviem pietiekami līdzvērtīgiem spēkiem, kuri cīnās savā starpā un līdz ar to arī ietekmē viens otru.”
    =================================================================
    Ļoti noderīgas 1917.g. bija šādas diskusijas divu pietiekami līdzvērtīgu rakstnieku starpā. Diemžēl, notikumi pirms 100 gadiem nebūt neattīstījās mierlaiku gaitā. Pēc neilgās brāļošanās (sk. k/f Latviešu strēlnieku stāsts), atsākās 1.Pasaules kara cīņas. Vai LA pieminēs leģendāro Mazās Juglas kauju 100-gadi? Andrejs Upīts situāciju Latvijā objektīvu iemeslu dēļ redzēja no savādāka “leņķa”, nekā Rainis no mierā dzīvojošajiem Šveicē.

    • tie "objektīvie iemesli" : Atbildēt

      upīši, lāči u.c. reālistiski un kvēli aprakstīja “darbaļaužu grūto likteni”, jo paši bija izbaudījuši uz savas ādas kalpu stāvokli un pie tā vainīgus saskatīja tikai citus – saimniekus, kungus, bet nemaz nevērtējot paši savu “ieguldījumu” tajā.
      Ar tādu mītisku “leņķi” mērīja pārējo pasauli.
      Rainim āda bija cietusi mazāk, bet šķībs skats uz baroniem(tie bagātāki) saglabājās, tāpēc pieslējās sociāldemokrātiem.
      Cik demokrāti nespējīgi kādu aizstāvēt redzams šodien.Labākajā gadījumā neļauj mazu kripatiņu mazāk nolaupīt.
      Vairāk tīko paši tikt pie dziļākas siles.
      Aizstāvamie izvēlas aizstāvēties paši ar pielīšanas metodi.

  2. Jā, Upītim pret Raini bija zobs. Nezinu, kāpēc. Vai nu tikai ideoloģisku iemeslu dēļ?

Draugiem Facebook Twitter Google+