Arhīva foto

Pirms 100 gadiem laikraksts “Baltijas Vēstnesis” raksta: “Par Raini sociāldemokrāti jau daudzreiz nosirdījušies, ka viņš nav diezgan sociāldemokrāts, ka viņš savos uzskatos ir vispārcilvēcīgs, atzīst arī tautību un var būt pat patriotisks. To tagad atkal gaišiem vārdiem pasaka A. U. (Andrejs Upīts) “Brīvajā Strēlniekā” rakstā “Rainis un viņa draugi”. Mūsu lielais dzejnieks Rainis atrodoties intīmos draudzības sakaros ar demokrātiem (..): “No Raiņa kara laika dzejām ir pilnīgi izzudis sociālais motīvs, ar kuru viņš pa 1905. gada revolūcijas laiku un pirms tā bija palicis par latviešu darba tautas mīļāko un lielāko dzejnieku. No internacionālista viņš pārvērties par nacionālistu, no sociālista par karstu lokālpatriotu. Rainis ir liels dzejnieks – bet vājš, pavisam vājš politiķis. Latviešu sociāldemokrāti nevarot attaisnot viņa sajūsmu par latviešu lojalitāti un patriotismu un lētticīgās cerības uz kara atsvabinošo nozīmi priekš latviešiem.” Aizstāvot Raini pret A. Upīša “ālēšanos skaudībā un naidā”, “Baltijas Vēstnesis” komentē: “Rainis var būt drošs, ka viņš toties būs cienīts uz laiku laikiem plašākās tautas aprindās. Viņš būs un paliks ne tikai vienas šķiras, bet visas tautas ievērots rakstnieks.”