“Jaunava Somija” – 20. gs. sākuma alegorija.

Pirms 100 gadiem Somijas parlaments pieņēma Neatkarības deklarāciju, pasludinot Somijas neatkarību no iekšējo juku plosītās Krievijas. Kopš tā brīža šo dienu Somijā atzīmē kā Somijas Neatkarības dienu, kaut līdzīgi Latvijai, arī somiem 1918. gada gaitā vēl nācās aizstāvēt jauno neatkarību asiņainā cīņā pret lieliniekiem. Somi bija pirmie no sabrukušās impērijas tautām, kas izmantoja brīdi valstiskuma iedibināšanai. Oktobra revolūcija paātrināja šo procesu, jo somi, redzot haosu, nolēma atteikties no domas gaidīt līdz Pirmā pasaules kara beigām, lai tad mēģinātu pārvērst savu autonomijas statusu oficiālā valstiskumā. Tas notika par spīti tam, ka zemē vēl atradās ap 100 tūkstošu vīru liels demoralizēts Krievijas karaspēks. Jau 4. decembrī Pēra Evinda Svinhuvuda valdība bija vērsusies pie somu tautas ar uzsaukumu: “Somu tauta saņēmusi savu likteni savās rokās, uz ko pašreizējos apstākļos tai ir tiesības un pienākums. Mūsu gadsimtu brīvības centieniem tagad jāpiepildās.” Padomju Krievijas lielinieki neatkarībai šķēršļus nelika un pat nedaudz vēlāk decembrī atzina Somijas neatkarību, tomēr, kā rādīja drīzais Pilsoņu karš, tas drīzāk bija taktisks gājiens un runas par uzticību tautu pašnoteikšanās tiesībām – liekulība un viltība. Somijas piemērs iedvesmoja daudzas bijušās impērijas tautas. Tāpat Latvijas presē biežāk ieskanējās viedoklis, ka pēdējais laiks pašiem lemt savu likteni, citādi to izlems Vācija vai Padomju Krievija.