Kurzemē aizliedz cept kūkas

Pirms 100 gadiem (26. aprīlī pēc vecā stila) Pirmā pasaules kara vācu Austrumu frontes virspavēlnieks, Bavārijas princis Leopolds izdeva vācu okupētajām Kurzemei, Lietuvai un Belostokas–Grodņas apgabalam domātos “Noteikumus par kūku cepšanas aizliegumu”. Ģenerālfeldmaršala rīkojumā bija teikts: “Kūku un tortu izgatavošana arodnieciskās ietaisēs, it īpaši maiznīcās, konditorejās, biskvīta, cvībaku un kūku fabrikās, viesnīcās, krogos un restorācijās, pilsētas ķēķos, atspirdzināšanās telpās un biedrību telpās, kā arī šādu cepumu turēšana pārdošanai minētajās ietaisēs, pārdotavu telpās un uz ielām un laukumiem – ir aizliegta. Par kūkām un tortēm tiek uzskatīti visi cepumi, pie kuru izgatavošanas tiek pielietots cukurs un citādas dabīgas vai mākslīgas saldvielas jeb kāda veida tauki un milti jeb miltiem līdzīgas vielas, it īpaši kartupeļu milti.” Par pārkāpumiem pienācās cietumsods līdz vienam gadam un naudas sods līdz 5000 markām. Kara beigās ķeizara armija aizvien asāk izjuta pārtikas trūkumu, kamdēļ bija nolemts tādus produktus kā olas, cukuru un miltus taupīt karaspēka apgādei. Kara muzejā glabātajā Grobiņas apriņķa galdnieka Anša Strādnieka dienasgrāmatā par šo laiku teikts: “Nopirkt arī vairs nekā nevar – bodes ciet, tās mantas vēl pārdod, kas ir, jaunas preces klāt vairs nevar dabūt, jo visa tirdzniecība tagad apstājusies. Esam šķirti no savējiem un nezinām, kas patiesībā krievu pusē norisinās.”