Pasaulē
Vēsture

1918. gada 1. aprīlī. Lielbritānijā dibināti pirmie gaisa spēki pasaulē 16

Britu kara lidotāji 1918. gadā.

Pirms 100 gadiem tika nodibināti Britu Karaliskie gaisa spēki, angliskajā saīsinājumā RAF, ko pieņemts uzskatīt par pirmo patstāvīgo tāda veida struktūru pasaules militārajā vēsturē.

RAF izveidoja, saplūdinot vienā līdz tam sauszemes spēkiem pakļauto Karalisko Lidojošo korpusu un karaflotei padoto Karalisko Jūras aviācijas dienestu.

Jaunradītajai struktūrai nu bija savs štābs, savs pavēlnieks un sava ministrija. Ar to tā atšķīrās no daudzu citu pasaules valstu militārajām gaisa flotēm.

RAF dibināšanas brīdī tajā atradās ap 20 tūkstoši lidaparātu.

Kara vēsturnieku aprindās gan pastāv viedoklis, ka pasaulē pirmie patstāvīgie gaisa spēki tapuši nevis Anglijā, bet dažas nedēļas agrāk Somijā.

Kā atskaites punktu pieņem brīdi, kad 1918. gada 6. martā zviedru grāfs Ēriks fon Rozens uzdāvināja jaunajai somu valstij otro aeroplānu.

Pirmo zviedri bija uzdāvinājuši somiem februāra beigās.

Tomēr šai versijai ir vairākas “plānās” vietas, jo lidmašīnu dāvinājums notika Somijas pilsoņu kara laikā.

Oficiāli gaisa spēkus izveidoja tikai pēc kara beigām, turklāt lidotāji un apkalpojošais personāls sākumā bija zviedru brīvprātīgie un pilsoņu kara periodā sava aviācijā pastāvēja tāpat somu sarkangvardiem.

Metropoles piemēram, reorganizējot savu kara aviāciju, vispirms sekoja britu kronim pakļautās Dienvidāfrika, Austrālija, Kanāda. Kara aviācija kā atsevišķa, autonoma armijas struktūrvienība tomēr lielākoties ir lielvalstu privilēģija.

Saistītie raksti
LA.lv