×
Mobilā versija
+9.2°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
13. aprīlis, 2018
Drukāt

1918. gada 13. aprīlī. Sarkanā Latviešu strēlnieku divīzija (11)

13apr_Strelnieki_16

Sarkanie latviešu strēlnieki Maskavā.

Pirms 100 gadiem ar lielinieciskās Padomju Krievijas Kara lietu tautas komisariāta rīkojumu visas Krievijā nonākušās latviešu strēlnieku daļas apvienoja sarkanās armijas Latviešu strēlnieku divīzijā. Tā kļuva par pirmo regulārās armijas divīziju lielinieku bruņotajos spēkos. Par divīzijas komandieri priekšnieku iecēla pulkvedi Jukumu Vācieti, par komisāriem Kārli Pētersonu un Kārli Dozīti. Divīzijā bija deviņi strēlnieku pulki, iedalīti trīs brigādēs, kavalērijas brigāde, vieglās un smagās artilērijas baterijas, kā arī aviācijas nodaļa ar kādiem 20 lidaparātiem. Apgāde, pēc laikabiedru stāstiem, bijusi laba. Kopējo latviešu sarkano strēlnieku skaitu Krievijā lēš ap 80 tūkstošiem, jo karavīru rindās labprāt stājās evakuēto uzņēmumu strādnieki un bēgļi, kas Pilsoņu kara haosa apstākļos tā saskatīja iespēju izdzīvot un būt “starp savējiem”. “Dažādi vazaņķi netika Latviešu divīzijā ieņemti. Komandējošais stāvs pa lielākai daļai bija kaujās norūdīti oficieri vai apakšoficieri,” vēlāk atminējās Jukums Vācietis. Viņš īpaši lepojās, ka latviešu divīzija bijusi spēcīgāka par “krievu divīzijām” un pēdējo formēšanā Latviešu strēlnieku divīzija izmantota kā modelis. Strēlniekiem bija lemts spēlēt svarīgu, tomēr pretrunīgi vērtējamu lomu Krievijas Pilsoņu karā. Citējot pulkvedi Vācieti: “Latviešiem bija uzlikts no vēstures šinī pasaules katastrofas laikā izspēlēt priekš plašās un maz kulturālās Krievijas ceļa rādītāja lomu. (..) Tādā konjunktūrā mazam, bet varonīgam, dūšīgam un labi saorganizētam spēkam ir arvienu bijis iespējams spēlēt noteicošu lomu.” Divīziju izformēja Pilsoņu kara noslēgumā 1920. gada novembrī.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Par ko gan viņiem būtu jāsaka paldies,par to ,ka uzstutēja komunistu režīmu Krievijā,kurš vēlāk iznīcināja Latviju un kura okupācijas sekas izjutīsim vēl ilgi!?

  2. Sarkanie strēlnieki ir latviešu tautas atkritumi,kuri tā vietā.lai cīnītos par neakarīgu Latvijas valsti,stutēja asiņaino komunistu režīmu Krievijā,kurš vēlāk 1940..g. iznīcināja Latviju un kura okupācijas sekas izjutīsim vēl vismaz 100 gadus!

  3. Tā ir vēsture par kuru nevajag kaunēties!

  4. Staļins viņiem samaksāja tik , cik viņi bij pelnījuši .

  5. Latvieši bija ,ir un būs visur! Jābeidz strēlniekus šķirot pēc tā, kurā pusē tie karoja: To, diemžēl, viņi nevarēja īsti izvēlēties.. Bet vienmēr viņi sirdī svētu turēja LATVIJAS vārdu! Prasme, augsta kultūra , disciplīna, pašaizliecība un varonība izcēla šos vīrus it visur! Es lepojos ar saviem senčiem!

  6. Pašlaik buržuāziskās,oligarhiskās putiniskās krievijas ieskatā latviešu sarkanie strēlnieki ir tādi paši ļaundari kā latviešu leģionāri 2.pasaules karā un ir vienā ,,maisā,, bāžami un Ļeņins ir nacionālnodevējs,bet latviešu strēlnieki ,kas ģenerāļa J. Baloža vadībā izcīnīja neatkarīgu Latviju ir seperātisti. Visi kas domā savādāk esot vēstures viltotāji.

    • Vezumnieku kapitanu Balodi, kurš WWI “karoja” ar karoti Vācijas gūstekņu nometnē, nevajag godāt par ģenerāli. Viņš nekādos strēlniekos nekaroja. Cēsu kaujās Golca padotībā. Arī K.ulmanis nebija Valsts Prezidents, jo viņu saeima par tādu nekad neievēlēja.

  7. Lepojos! Dažus strēlniekus pazinu. Viens gan teica: “Tie bijām mēs, kas to revolūciju taisīja. Sūds vien iznāca.”. Bet es tik un to lepojos ar šiem vīriem, kas visu Krieviju uz ausīm nolika. Tas par tām 1905 gada soda ekspedīcijām, kas slepkavoja skolotājus.

  8. Īstenībā mēs ļoti maz par viņiem zinām. Protams, ka kaujas spējīga divīzija tā laika bardakā bieži spēlēja nozīmīgu lomu, bet vai tā vienmēr bija laba?

Draugiem Facebook Twitter Google+