Rīgas Politehniskais institūts 20. gs. sākumā.

Pirms 100 gadiem laikraksts “Līdums” ziņoja: “Rīgas politehnikas pārvaldes padome dara zināmu, ka viņa nodomājuse, ja pieteicas pietiekams studentu skaits, šā gada oktobrī atkal iesākt mācības pilnīgi vai pa daļai. Pirmā kārtā lauksaimniecības, arhitektu un tirdzniecības nodaļās. To ievērojot, visi interesenti uzaicināti pēc iespējas drīzumā un ne vēlāk kā līdz šā gada maija mēneša beigām, uzdodot nodaļu un kursu, ar rakstu pieteikties pie profesoru kungiem V. fon Knīrima vai O. Hofmaņa. Par studentiem uzņem visas no Baltijas provincēm cēlušās personas, visus Vācijas valsts piederīgos un no viņai pieslietām valstīm, un no Krievijas – visas vācu tautības personas. Par priekšlasījumiem baltiešiem jāmaksā 250 markas pusgadā un ārzemniekiem 350 markas.” Laikraksts arī piebilst, ka uz Maskavu 1915. gadā evakuētā Rīgas Politehniskā institūta mācību komiteja ir pieņēmusi lēmumu slēgt augstskolas studiju programmas Krievijā un sāk apkopot mācību inventāru un pulcināt agrākos mācībspēkus, lai atgrieztos Rīgā. Baltijas Tehnisko augstskolu vācu okupācijas ap­stākļos kā vācisku mācību iestādi uz agrākā Politehniskā institūta bāzes tagadējās LU telpās atvēra 1918. gada 22. septembrī. Tā gan eksistēja tikai dažus mēnešus, jo 1919. gada janvāra pašā sākumā Rīgā iesoļoja lielinieki, kas šo mācību iestādi pārdēvēja par Latvijas Augstskolu. Protams, tad tā bija jau pavisam citas ievirzes iestāde.