1918. gada 29. maijā. Somija izvēlas karogu 1
Pirms 100 gadiem par oficiālo Somijas valsts karogu apstiprināja pēc līdzības ar Dānijas un Zviedrijas karogiem veidoto – zils krusts baltā laukā. Jūras zilā krāsa Somijas karogā simbolizē daudzos ezerus un ūdeņus, bet baltā – sniegu. Sākotnējā versijā krusta vidū vēl bija ievietots Somijas ģerboņa lauva un kronis, taču 20. gadu sākumā kroni izņēma. Pirms neatkarības un neatkarības sākumos tika lietoti vairāki citi atšķirīga izskata Somiju simbolizējuši karogi. Tās bija variācijas ar Somijas ģerboņa lauvu un dažādām karoga pamatnēm – gan vienkrāsainām, gan svītrainām. Helsinku jahtklubs un tāpat tirdzniecības kuģi zilo krustu izmantoja jau 19. gadsimta vidū. Lai arī Somija kopš 19. gadsimta sākuma bija autonoma Krievijas impērijas daļa lielkņazistes statusā, somi pastāvīgi pretojās Krievijas varasiestāžu centieniem uzspiest Romanovu dinastijas trikolora iekļaušanu zemes simbolikā. Par pastāvīga Somijas karoga izvēli īpaša komisija sāka spriest 1917. gada nogalē, drīz pēc tam, kad valsts pasludināja neatkarību. Pagaidu karogā, ko izmantoja no 1917. gada decembra līdz 1918. gada maijam, bija redzams dzeltens somu heraldiskais lauva uz sarkana fona, taču paralēli flotē lietoja arī tā saukto tirdzniecības karogu – dzeltens krusts sarkanā laukā. Kad priekšroku tomēr deva krustam, zilajai un baltajai krāsai, māksliniekiem vēl nācās sakombinēt visu tā, lai karogs neatgādinātu tā laika Grieķijas standartu, kas bija balts krusts zilā laukā.
