Latvijā
Vēsture

1919. gada 1. maijā. Latvijas valdība uz kuģa0


Kuģis “Saratov” Liepājas ostā.
Kuģis “Saratov” Liepājas ostā.
Kuģis “Saratov” Liepājas ostā.

Pirms simt gadiem Liepājā 16. aprīļa vācbaltu pučā gāztās Pagaidu valdības galva Kārlis Ulmanis airu laivā vai ostas kuģītī “Ebba” ieradās uz reidā stāvošā kuģa “Saratov”, kur tobrīd no pučistiem jau bija patvērušies trīs viņa valdības ministri.

Līdz tam pāris nedēļas Ulmanim patvērumu britu misijā bija devuši Anglijas neoficiālie pārstāvji Liepājā majors Alfrēds Kīnens un diplomāts Herberts Grants-Votsons.

Vēsturniekiem palicis nezināms, kādā veidā Ulmanim izdevās tikt cauri vācu kontrolētajai pilsētai līdz kuģim. Maija sākumā viens pēc otra “Saratov” ieradās arī pārējie valdības ministri, un kuģis līdz pat jūnija beigām kļuva par Pagaidu valdības locekļu apspriežu un dzīves vietu un reizē vienīgo teritoriju, ko valdība patiešām varēja kontrolēt.

Tā kā Rietumu sabiedrotie turpināja uzskatīt Ulmaņa valdību par likumīgo varu Latvijā, “Saratov” iemītniekus regulāri apmeklēja angļu virsnieki un diplomāti.

Lielbritānijas komisārs Baltijas valstīs Stīvens Talents atmiņās atzīmējis, ka pirmajās nedēļās Ulmanis bijis apjucis, taču cīņassparu nezaudējis: “Konstatēju, ka viņa dabiski labais garastāvoklis bija cietis, esot iesprostotam pārpildītajā kuģī. Mēs sarunājāmies piesmakušā kabīnē, kamēr virsnieki un dažas sievietes bija pieblīvējuši blakus esošo salonu. Ulmanis uzstāja, ka kaut kas ir jādara, bet viņš nezināja, kas šis kaut kas varētu būt.”

Interesanti, ka Latvijas parlamenta funkcijas pildošās Tautas padomes locekļi palika krastā Liepājā un jau 12. maijā sasauca sēdi par spīti vācu varas mēģinājumiem to izjaukt.

Arī Tautas padome turpināja atbalstīt Ulmaņa Pagaidu valdību, līdz ar to pučs paradoksālā kārtā bija tikai stiprinājis tās līdz tam nestabilo autoritāti latviešu politisko aprindu un iedzīvotāju vidū.

LA.lv