1919. gada 12. maijā. Tautas padome nepadodas 0
Pirms 100 gadiem Liepājas pilsētas valdes namā notika Latvijas pagaidu parlamenta funkcijas pildošās Tautas padomes sesija. Tā bija pirmā reize, kad Tautas padome sanāca pēc vācbaltu organizētā 16. aprīļa apvērsuma.
Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība joprojām atradās uz kuģa “Saratov”, pamatoti baidoties, ka krastā vācieši to apcietinās. Skaitījās, ka vara pārgājusi pie Andrieva Niedras.
Tā kā Liepājas vācu gubernators Rīdigers fon der Golcs formāli bija deklarējis, ka vācu iestādēm ar apvērsumu nav nekā kopēja, padomes locekļi meta izaicinājumu un sapulcējās, par spīti pilsētas vācu prefekta Meiera mēģinājumiem sēdi nepieļaut.
Tautas padomes vadītājs, nākamais Latvijas Valsts prezidents Gustavs Zemgals esot viņu apklusinājis, bargi uzsaucot: “Atstājiet šīs telpas, te notiek Latvijas parlamenta sēde!”
No 102 padomes deputātiem Liepājā sapulcējās 66. Tiem nenāca ne prātā paust kādu lojalitāti provāciskajam Niedras kabinetam. Gluži pretēji – visu partiju pārstāvji, pat sociāldemokrāti, piekrita rezolūcijai, kas nosodīja 16. aprīļa puču un pieprasīja netraucēt Ulmaņa valdības atgriešanos darbā.
Savukārt par Niedru tika norādīts, ka viņš pārstāv vien vācu muižniecības, vācbaltu un “atsevišķu latviešu personu” intereses.
Trimdas vēsturnieks Edgars Dunsdorfs norādījis, ka vācbaltu apvērsuma sekas izrādījās pavisam citādas, nekā gaidīja tā organizētāji. Ulmaņa valdības pozīcijas un reputācija iedzīvotājos nevis kritās, bet strauji pieauga.
Iepriekš daudziem šķita, ka Ulmaņa valdība ir “vācu varas piedēklis”. Tagad kļuva redzams, ka tā nav, un krīzes situācijā ap Ulmani saliedējās pat tie latviešu politiskie spēki, kas vēl nesen viņam bija opozīcijā.
