Latvijā
Vēsture

1919. gada 19. augustā. Cik jaunam jābūt vēlētājam?0


Satversmes sapulces sasaukšanai veltītās pastmarkas.
Satversmes sapulces sasaukšanai veltītās pastmarkas.
Satversmes sapulces sasaukšanai veltītās pastmarkas.

Pirms 100 gadiem Latvijas pagaidu parlamenta funkcijas pildošā Tautas padome pieņēma likumu par Satversmes sapulces vēlēšanām. Kā tolaik atzina, likums bija sastādīts “ļoti demokrātiskā garā”, un kopumā ar to bija apmierināti visi vērā ņemamie Latvijas Republikas politiskie spēki.

Likuma izstrādāšana un pieņemšana 1919. gadā bija viens no svarīgākajiem Tautas padomes uzdevumiem. Vēlēšanas noteica vispārējas, tiešas, aizklātas un proporcionālas. Tas nodrošināja plašāko iespējamo tautas viedokļa pārstāvniecību. Likums nenoteica procentu barjeru partijām iekļūšanai parlamentā.

Apspriešanas gaitā 1919. gada vasarā lielākie strīdi izvērtās par to, cik veci abu dzimumu vēlētāji pie balsošanas pielaižami. Sociāldemokrāti, paturot prātā, ka kreisais noskaņojums pārsvarā sastopams jaunatnē, uzstāja uz vēlēšanu tiesībām no 20 gadiem. Pilsoniskās partijas nepiekrita, aizrādot, ka tik zems vecuma slieksnis neesot nevienā demokrātiskā valstī.

Lielinieciskās aģitācijas apstākļos pilsoniskās partijas baidījās pamatoti, jo “lielinieciski pretvalstiskais raugs starp mūsu nenobriedušo un nepiedzīvojušo jaunatni atrod visizdevīgāko zemi”, tolaik atzīmēja publicists Reinholds Lazdiņš.

Kādā brīdī “zociķi” pat draudēja atkal pamest Tautas padomi kā jau reiz bija noticis 1918. gada nogalē. Par laimi, izdevās atrast kompromisu, pieņemot par balsotāju jaunības robežu 21 gadu.

Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17.–18. aprīlī, un tajās labākos rezultātus guva sociāldemokrāti.

LA.lv