1919. gada 21. martā. Komunisti sagrābj varu Ungārijā 0
Pirms 100 gadiem Ungārijas teritorijā tika proklamēta Ungārijas Padomju Republika, kas kļuva par otro komunistisko valsti pasaulē tūlīt pēc Padomju Krievijas, kuras lieliniekiem šķita, ka sāk īstenoties vīzija par “vispasaules revolūciju”.
Komunisti pie varas Ungārijā gan tika nevis revolūcijas ceļā, bet izmantojot kreiso spēku popularitāti galvaspilsētā Budapeštā un apstākli, ka 20. martā bija demisionējusi iepriekšējā valdība. Jaunās sastādīšana tika uzticēta sociāldemokrātiem.
Tie vieglprātīgi apvienojās koalīcijā ar Krievijas lielinieku kontrolētajiem ungāru komunistiem.
Pēdējo vadonis, žurnālists Bela Kuns, tobrīd atradās apcietinājumā, taču nekavējoties tika atbrīvots un, lai arī saņēmis tikai ārlietu ministra portfeli, ātri kļuva par faktisko valsts vadītāju, kaut formāli premjers skaitījās nedaudz mērenākais sociālists Šandors Garbai. Pirmais jaunās valdības darbs bija līdzšinējā prezidenta, demokrātiski noskaņotā grāfa Mihaja Kāroji arests.
Divas dienas vēlāk Bela Kuns, kurš radiotelegrāfiski uzturēja nepārtrauktu kontaktu ar Vladimiru Ļeņinu Kremlī, saņēma instrukciju padzīt no valdības sociāldemokrātus, jo tikai tad Ungārijā uzvarēšot proletariāta diktatūra.
Arī tas tika izdarīts. Bela Kuna vadītā valsts lielā mērā atkārtoja Pētera Stučkas Padomju Latvijas ceļu, kurā bija gan nepārdomātas reformas, gan terors, un sagruva, Ungārijas sarkanajai armijai neveiksmīgi cenšoties atkarot Čehoslovākijai un Rumānijai teritorijas, ko tās bija ieguvušas pēc Austroungārijas impērijas sairšanas Pirmā pasaules kara noslēgumā. Armijai un varai demoralizējoties, Bela Kuns un viņa līdzgaitnieki 1919. gada 1. augustā aizbēga uz Vīni.
