Latvijā
Vēsture

1919. gada 26. augustā. Apspriede Bruņniecības namā0


R. fon der Golcs un P. Bermonts 1919. gada vasarā.
R. fon der Golcs un P. Bermonts 1919. gada vasarā.
R. fon der Golcs un P. Bermonts 1919. gada vasarā.

Pirms 100 gadiem Rīgā, Bruņniecības namā, britu militārās misijas mājvietā, kas ir tagadējā Saeimas ēkā, notika plaša pretlieliniecisko spēku sanāksme. Tajā bez Rietumu sabiedrotajiem piedalījās arī Lietuvas, Igaunijas, Polijas armijas, Krievu rietumu brīvprātīgo armijas un ģenerāļa Nikolaja Judeniča Ziemeļrietumu armijas pārstāvji. Latvijas armiju personificēja virspavēlnieks ģenerālis Dāvids Sīmansons un Armijas štāba priekšnieks pulkvežleitnants Eduards Kalniņš. Klāt bija Igaunijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Johans Laidoners, kā arī Pāvels Avalovs-Bermonts, kurš tobrīd skaitījās saistīts ar Judeniču. Vēlāk ieradās Latvijas Pagaidu valdības galva Kārlis Ulmanis. Tā bija pirmā reize, kad Ulmanis vaigu vaigā tikās ar nākamo ienaidnieku Bermontu. Sanākušie vienojās, ka 15. septembrī sāks kombinētu uzbrukumu lieliniekiem visās frontēs. Uzbrukums iecerētajā vērienā un laikā tomēr nenotika. Jau tobrīd iezīmējās Bermonta vēlme iegūt kontroli pār Latvijas, ko viņš joprojām uzskatīja par Krievijas impērijas daļu, teritoriju. Bermonts kategoriski atteicās ar savu armiju doties uz Narvu palīgā Judeničam organizēt uzbrukumu Pēterburgai. Tā vietā viņš vēlējās uzbrukt Daugavpils virzienā, tas ir, “atbrīvot” Latgali. Tikmēr Rietumu sabiedrotie stingri iebilda pret ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vācu karavīru plašo pāriešanu bermontiešu rindās. Bija skaidrs, kādas briesmas tas slēpj. Vairojās aizdomas, ka Golcs izmanto Bermontu, jo abu mērķi un uzskati daudzās jomās sakrita. Zīmīgi, ka pēc šīs apspriedes, 27. augustā Rīgas apsardzības priekšnieks pulkvedis Jorģis Zemitāns deva pavēli gatavoties iespējamam bermontiešu uzbrukumam.

LA.lv