1919. gada 26. martā. “Buržuju” pārvietošana uz Zaķusalu 0
Pirms 100 gadiem laikraksts “Cīņa” publicēja iepriekšējā dienā pieņemto Rīgas apsardzības rajona Revolucionārās kara padomes pavēli par “buržuju” padzīšanu no Rīgas centra uz nometnēm Zaķusalā, Kundziņsalā un Sarkandaugavā. Koncentrācijas nometņu izvietošana uz Daugavas salām mūsdienu vēsturnieku skatījumā ir vērtējama kā Pētera Stučkas sarkanā terora augstākais punkts.
“Neapšaubāmi, šo rīkojumu var uzskatīt par vienu no nežēlīgākajiem un baisākajiem lielinieku režīma pastrādātajiem noziegumiem,” raksta vēsturnieks Jānis Šiliņš.
Pavēlē nosaukto Rīgas centra ielu iedzīvotājiem “kuri nav fiziska darba strādnieki vai fiziskā darba strādniekiem un sarkanarmiešiem piederīgie, vai kuri nav nodarbināti fabrikās, darbnīcās, padomju veikalos vai padomju iestādēs”, savas mājvietas bija jāatstāj līdz 27. marta plkst. 8 vakarā – tātad nākamajā dienā pēc dokumenta publicēšanas.
Turklāt pavēlē tika īpaši uzsvērts, ka “aizejot no saviem dzīvokļiem, augšminētie pilsoņi nedrīkst aiznest lieku pārtiku, mēbeles, drēbes, traukus, nedz citu inventāru”. Dzīvokļu atslēgas bija jāatdod sētniekam.
Formālais iemesls necilvēcīgajam, pat absurdajam rīkojumam bija it kā gadījumi citās Latvijas pilsētās, kur “buržuji no pagrabiem un namu logiem apšaudījuši sarkanās armijas daļas un strādnieku kaujas pulciņus”. Tomēr faktiski šis pasākums iekļāvās kopējā tendencē – buržuāzijas jeb pilsonības pakāpeniskā izmērdēšanā, lai to iznīcinātu kā šķiru.
