1919. gada 30. novembrī. Bermontiādes noslēgums 0
Pirms 100 gadiem Pāvela Bermonta armija tika faktiski pilnībā izspiesta no Latvijas teritorijas uz Lietuvu un izklīdināta. Tās demoralizētās paliekas atkāpās uz Vāciju, pa ceļam iesaistoties sadursmēs ar lietuviešu karaspēku, kur cieta galīgu sakāvi.
Arī Latvijas armija ar Lietuvas valdības atļauju vairākās vietās pārkāpa robežlīniju, ieņemot, piemēram, Mažeiķu dzelzceļa mezglu un Palangu.
Pavēli apturēt bermontiešu vajāšanu Latvijas armijas pavēlniecībā deva tikai 3. decembrī, kaut Sabiedroto kontroles komisija vācu karaspēka evakuācijai no Baltijas jeb tā sauktā Nisela komisija izbeigt karadarbību bija pieprasījusi jau novembra beigās, jo vēlējās diplomātisku risinājumu.
Britiem un frančiem šķita svarīgi saglabāt Bermonta karaspēka paliekas, lai tās vajadzības gadījumā varētu izmantot pret lieliniecisko Krieviju. Savukārt latvieši un lietuvieši nevēlējās rimties, pirms bermontiešu vācu daļas nebija pilnībā izklīdinātas, kas neoficiālā līmenī tika akceptēts arī sabiedroto virsniecības aprindās.
Daļa no Baltijas padzīto Bermonta karaspēka vāciešu, atgriežoties civilajā dzīvē, iekļāvās Vācijas labējo radikāļu strāvojumā, no kura izauga nacionālsociālisms.
Savukārt Bermonta krievu karotāji kādu laiku saglabājās kā “Krievu vienība Vācijas teritorijā”, līdz šī kustība izira.
Precīzu ziņu nav, taču lēš, ka 1919. gada rudens notikumos dzīvību zaudēja ap ap 5000 bermontiešu un ap 2000 Latvijas armijas karavīru. Latvijas armija bermontiādes laikā izveidojās kā vairāk par 70 tūkstošu vīru liels, tehniskajā ziņā samērā labi apgādāts militārs spēks.
