1919. gada 5. janvārī. Komunistu sacelšanās Berlīnē un nacionālsociālisma dīgļi Minhenē 0
Pirms 100 gadiem Vācijas galvaspilsētā Berlīnē sākas “Spartakiešu sacelšanās” – vācu komunistu no tā sauktās “Spartaka savienības”, kā arī citu radikāli revolucionāri noskaņotu aprindu mēģinājums bruņotā ceļā gāzt Vācijas valdību, iegūt varu un nodibināt Vācijas padomju republiku, līdzīgi kā Krievijā bija rīkojušies lielinieki.
Tuvākais nemiernieku mērķis bija aizkavēt 19. janvārī paredzētās Vācijas Nacionālās sapulces vēlēšanas, kurās prognozēja sociāldemokrātu uzvaru, kas nozīmētu, ka pēc 1918. gada Novembra revolūcijā un monarhijas gāšanas jaunās Vācijas republikas konstitūciju izstrādās mēreni kreisie sociāldemokrāti un centriskās partijas.
Kad dumpinieku un valdības pārstāvju sarunas nonāca strupceļā, 8. janvārī Berlīnē sākās ielu kaujas, kurās pret spartakiešiem cīņā devās kā valdībai uzticīgās sociāldemokrātu vienības, tā labēji konservatīvi noskaņoti brīvprātīgie no armijas rindām.
Sīvākās kaujas izvērtās kvartālā ap laikraksta “Vorwärts” (“Uz priekšu”) redakciju un Berlīnes policijas galveno mītni. Steigā uzsākto un vājo sagatavoto sacelšanos pilnībā apspieda 12. janvārī, kad Berlīnē ieradās armijas papildspēki.
Dumpis prasīja 165 cilvēku dzīvības. Tam vēl sekoja valdībai uzticīgo spēku veiktās “tīrīšanas”, kurās dzīvības zaudēja arī vācu komunistu līderi Roza Luksemburga un Karls Lībknehts.
Tajā pašā 1919. gada 5. janvārī, kad sākās komunistu sacelšanās Berlīnē, Minhenē kādas fabrikas atslēdznieks Antons Drekslers un sporta žurnālists Karls Harers kopā ar domubiedru saujiņu nodibināja Vācu Strādnieku partiju (DAP). Tās idejiskais vadmotīvs bija antisemītisms.
Septembrī, kad šai partijai pieslējās Ādolfs Hitlers, tajā bija 54 biedri. Gadu vēlāk DAP pārdēvēja par Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju (NSDAP).
