1919. gada 6. janvārī. Ulmaņa valdība patveras Liepājā 0
Pirms 100 gadiem vilcienā no Jelgavas Liepājā vakarā iebrauca Latvijas Pagaidu valdība, kas pēc Rīgas krišanas lielinieku rokās, cerēja turpināt darbu šajā pilsētā.
Latvijas valsts vēsturē sākās tā sauktais “Liepājas periods”, kas ilga līdz 1919. gada 8. jūlijam, kad valdība atgriezās atbrīvotajā Rīgā.
Par spīti atsevišķu Latvijas valsts iestāžu pastāvēšanai, reālā vara Liepājā gada pirmajos mēnešos piederēja vācu gubernatoram un vācu karavīru padomēm. Liepājā janvāra sākumā gan vilcienos, gan pa zemes un jūras ceļiem ieradās tūkstošiem bēgļu.
Vācu žandarmērijas patruļas centās ienākošo ļaužu plūsmu kontrolēt, pieprasot nodot ieročus un munīciju. Tas tika pieprasīts arī Pagaidu valdības ministriem, kurus patruļa negribēja laist tālāk par staciju, kā arī viņus pavadošajiem Studentu rotas karavīriem. Vācu virsnieks neko par Kārļa Ulmaņa valdību nedz bija dzirdējis, nedz gribēja dzirdēt.
Pazemojošo un reizē sprādzienbīstamo situāciju glāba apsardzības ministra Jāņa Zālīša emocionālā uzstāšanās – kad vācieši sāka draudēt ar ieročiem, viņš pavēlēja Studentu rotai atklāt uguni.
Par laimi, apšaude neizcēlās, jo vācieši, iejaucoties vācu zaldātu padomes pārstāvjiem, piekāpās un ļāva Pagaidu valdībai ar tās apsargiem doties uz pilsētu. Liepājā ministrus neviens negaidīja.
Valdības iestādēm mājvietu izdevās atrast Lielās ielas 6 nama otrajā stāvā. Ministri un ierēdņi apmetās viesnīcās vai dzīvokļos pie privātpersonām; karavīri – Latviešu biedrībā.
Noskaņojums bija pesimistisks. Pat Ulmanis vairs neticējis, ka Liepāju izdosies noturēt. Daudzi, arī daļa valdības un armijas pārstāvju, Liepājā ilgi neuzkavējās un bēga tālāk uz Vāciju.
