Pirms 90 gadiem, 1923. gada 1. novembrī, Tallinā tika noslēgts Latvijas un Igaunijas militārās sadarbības līgums jeb “aizsargu konvencija”, kā toreiz rakstīja.

Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”

Kokteilis

Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj 10

Lasīt citas ziņas

Tā paredzēja, ka valstis sniegs viena otrai palīdzību trešās valsts uzbrukuma gadījumā. Līguma pamatā bija neatkarības cīņu laikā gūtā pozitīvā sadarbības pieredze. Kā vārdā neminētus, taču potenciālus uzbrucējus arī šoreiz prātā paturēja Vāciju un Padomju Krieviju.

Ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica noslēgto savienību sākumā daudzināja kā Baltijas valstu drošības garantu ar domu, ka nākotnē tai varētu pievienoties Lietuva, varbūt Polija un Somija. Taču tā izrādījās ilūzija. Katrai no reģiona valstīm bija savi īstermiņa ārpolitiskie mērķi un priekšstati, kā panākama drošība. Pat labi aizsāktā sadarbība ar Igauniju turpmākajos gados netika tālāk attīstīta vai padziļināta un faktiski izčākstēja. 1939./1940. gada situācijā tā vairs nespēlēja nekādu lomu.