Pirms 90 gadiem, 1924. gada 3. februārī, ar trieku un sirdsdarbības traucējumiem savās mājās Vašingtonā nomira divkārtējais ASV prezidents (no 1913. līdz 1921. gadam) Tomass Vudro Vilsons.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30

Lasīt citas ziņas

Viņa vadībā ASV bija mainījusi ierasto ārpolitikas kursu, iesaistoties Pirmajā pasaules karā, palielinot sabiedroto uzvaras izredzes un piesakot sevi jau kā pasaules, ne vairs tikai Amerikas mēroga lielvalsti. Vilsona izvirzītās pēckara Eiropas iekārtojuma “14 punktu” programmas viens no vadmotīviem bija tautu pašnoteikšanās tiesības. Pateicoties tam, tika akceptēta daudzu jaunu valstu, tajā skaitā Latvijas, rašanās uz karā sagruvušo impēriju drupām. Demokrātu politiķi godināja arī par Tautu savienības izveidi, centieniem izskaust slepeno diplomātiju un panākt atbruņošanos. Latvijā Vilsona nāve tika uzņemta ar patiesu nožēlu. “Latvijai Vilsona nāve ir liels zaudējums, sevišķi jo tādēļ, ka savu pēdējo vārdu viņš vēl nebija teicis,” rakstīja “Jaunākās Ziņas”.