Pirms 90. gadiem, 1925. gada 14. janvārī, “Jaunākās Ziņas” informēja, ka Heraldiskā komisija apstiprinājusi ģerboņus vairākām pilsētām, tajā skaitā Jūrmalai – “pār jūru lidojoša kaija”.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Ģerboņus tajā pašā reizē izvēlējās arī Rūjienai – “vairoga augšdaļā trīs zili linu ziedi zelta laukā, apakšdaļā – zilā laukā zelta labības kūlītis”; Sasmakai (Valdemārpilij) – “šķērsām no kreisās puses dalīts vairogs; vienā pusē burota sudraba laiva zilā laukā, zaļa priede zelta laukā; Slokai – “vārti pie upes ar zobenu uz tiem”; Kandavai – “zaļš ozola zars sudraba laukā”. Heraldiskās komisijas galvenā rūpe tobrīd bija tās 17 pilsētas (tajā skaitā pieminētās), kuras tikai Latvijas neatkarības laikā bija ieguvušas pilsētas tiesības, līdz ar to izjuta vēsturiskās simbolikas trūkumu. Kā redzams, aprakstītie ģerboņi nebija galējās versijas, jo detaļās atšķīrās no 1925. gada 31. oktobrī Valsts prezidenta apstiprinātajiem galīgajiem variantiem, kurus 
1. decembrī arī izsludināja “Valdības Vēstnesī”.