Pirms 90 gadiem, 1926. gada 30. augustā, komponists Jēkabs Graubiņš “Jaunākajās Ziņās” signalizēja par strīdiem un cīņām, kādi mūziķu aprindās iedegušies pēc tam, kad VI Vispārējo latviešu dziesmu svētku jeb Dziesmu un mūzikas svētku revīzijas komisija augusta beigās saskaitīja tīro peļņu no svētku biļetēm.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Tā izrādījās 60 tūkstoši latu! Naudu glabāja Latvijas Bankā. VI Vispārējo latviešu dziesmu svētki notika 18. – 22. jūnijā un izsauca ļoti lielu publikas interesi kā pirmie Dziesmu svētki pēc valstiskuma iegūšanas. Vieniem šķita, ka nauda jāpiešķir koriem vai biedrībām, citi domāja, ka jāatalgo diriģienti, kas tik daudz pūļu ielikuši. Graubiņš šos priekšlikumus neatbalstīja, taču rosināja drīzāk naudu ieguldīt īpašā Dziesmu svētku rīcības fondā godalgām, diriģentu apmācībai vai dziesmu krājumu drukāšanai. 1927. gada 4. janvārī sanākušais koru diriģentu kongress pie šīm idejām arī palika.