“Liepiņa” vai “Liepiņš” kundze?

Pirms 90 gadiem Saeima galīgajā variantā pieņēma “Likumu par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos”, lai kaut cik ieviestu kārtību sieviešu uzvārdu, kā arī latgaliešu un no citām valodām ņemtu uzvārdu rakstībā oficiālajos dokumentos. Īpaši karsti debatēja par sieviešu uzvārdiem, nolasot kādas skolotājas vēstuli, kurā bija uzsvērts, ka jāraksta “Liepiņa kundze”, nevis “Liepiņš kundze”. Ārlietu ministrija turpretī uzstāja, ka uzvārdi rakstāmi bez galotnēm – tātad “Liepiņ”, “Kalniņ”. Tieslietu ministrija – ka vīriešu uzvārdi rakstāmi ar, bet sieviešu – bez galotnēm. Vīriešu dzimtes nominatīva galotņu aizstāvis deputāts K. Bahmanis apgalvoja, ka rakstīt uzvārdus sieviešu kārtas personām ar sieviešu kārtas galotni ir “nepielaižami”, jo tad varot mainīties uzvārda jēga. Sieva ar vīra uzvārdu “Sils” kļūšot par “Sili”! Vēloties kompromisu, deputāti nosliecās par labu likuma variantam, kas ļāva katram savu uzvārdu rakstīt tā, kā viņš vēlas. “Uz vēlēšanos sievietes uzvārds iekavās rakstāms ar sieviešu kārtas vārda galotni. Latgaliešu vārdi un uzvārdi rakstāmi viņu izloksnē.” Lai galīgi izbēgtu no pārpratumiem, 1927. gada nogalē izdeva “Uzvārdu pareizrakstības vārdnīcu”.