Mobilā versija
Brīdinājums +1.1°C
Zeltīte, Andis
Otrdiena, 21. novembris, 2017
16. marts, 2017
Drukāt

1927. gada 16. martā.

16marts_Cakste_16

Rīgā atvadās no Jāņa Čakstes

Pirms 90 gadiem Rīgas pilī notika atvadīšanās no tā paša gada 14. marta vakarā aizsaulē aizgājušā pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes (1859 – 1927). Visā valstī jau divas dienas valdīja sēras. Pils priekšā veidojās vairākos līkumos “pārlocīta” ļaužu rinda visa priekšlaukuma garumā. Kad plkst. 12 vērās pils vārti, “Jaunāko Ziņu” korespondents saskaitīja, ka minūtē gar Baltajā zālē novietoto nelaiķa zārku noiet ap 70 cilvēku: “Gājēji klusi virzās solīti pa solītim, apstāties neļauj, lai nerastos traucējumi, citiem gaidītājiem neērtības.” Stundu pirms ļaut atvadīties tautai, pēdējo godu iecienītajam valsts vadītājam deva ārvalstu diplomāti, valdības pārstāvji un citas prominences. Vislielākais ļaužu pieplūdums bija pievakarē, kad beidzās darba laiks un rinda uz pili aizstiepās līdz Jēkaba ielai. Sērotāju dēļ tika traucēta tramvaju kustība pie K. Valdemāra ielas. Atvadīšanās ieilga līdz pusnaktij. Policija ziņoja, ka tikai 16. martā vien pie Čakstes bijuši vismaz 45 tūkstoši pilsoņu. Atvadīšanās atsākās arī 17. martā, taču ilga līdz plkst. 13, kad zārku pārveda uz Doma baznīcu. Incidentu nebija – vien kāda sieviete pils Baltajā zālē pie nelaiķa paģībusi. Bēres ar aptuveni 150 tūkstošu piedalīšanos notika 18. martā. Tolaik skaitījās, ka Jāņa Čakstes kapavietai izvēlētais uzkalniņš atrodas Meža kapu pašā malā. Aiz tā citu apbedījumu vēl nebija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+