1927. gada 20. aprīlī. 0

Dzimis Latgales apdzejotājs Andris Vējāns

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas 15
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus 27
Lasīt citas ziņas

Pirms 90 gadiem Ludzas apriņķa Nirzas pagasta Vārslavā zemnieku ģimenē pasaulē nāca viens no iecienītākajiem padomju perioda latviešu dzejniekiem, Latgales apdziedātājs un kultūrvēstures pētnieks Andris Vējāns, īstajā vārdā Donats Kalnačs. Savā mūžā viņš radīja vairāk nekā 40 dzejas krājumu un prozas izdevumu, izpelnījās Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka titulu un vadīja odiozo Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteju, kaut paradoksālā kārtā literāra karjeru bija sācis vācu okupācijas laikā – 1943. gadā izdevumā “Rēzeknes Ziņas”. Viņa oficiālajā padomju laika biogrāfijā šī detaļa tika izlaista. Laikabiedri īpaši izceļ Andra Vējāna nopelnus, ilgus gadus vadot literāro žurnālu “Karogs”. Vējāns bija tā galvenais redaktors no 1967. līdz 1989. gadam. Pateicoties viņam, žurnālā valdīja visai brīvdomīga, cik nu tas bija iespējams, gaisotne. Režīma cenzūras pieļautajās robežās redaktors atļāvās publicēt arī tos autorus, pret kuriem kompartijas centrālkomitejā raudzījās ar neuzticību un piesardzību – Albertu Belu, Ojāru Vācieti, Māru Zālīti, Gunāru Priedi. “Karogs” tāpat bija atvērts jaunajiem literātiem, piemēram, tādiem kā Klāvs Elsbergs. Novadnieki Andri Vējānu godā par latgaliešu dzejas Mākoņkalnu, bet viņa dzejā tēlotās Latvijas ainavas atgādinot Vilhelma Purvīša gleznas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.