Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” par Austrālijā dzīvojošajiem latviešiem: “Sidnejā dzīvojot ap 30 latvju un Melburnē – līdzšinējā Austrālijas galvaspilsētā – esot pat latvju biedrība. Latvji satiekoties lasot cits citam priekšā vēstules, kas saņemtas no radiem un draugiem, apmainoties ar latvju laikrakstiem. Pēdējie gan esot ļoti novecojušas ziņas, jo pienākot Austrālijā tikai pēc pāris mēnešu ceļošanas. “Ne caur paša vainu,” sakot latvji, “mēs esam šajā tālajā pasaules malā… mūsu dzimtā zeme bija mums kā barga pamāte (gandrīz visi Austrālijas latvji – 1905. gada revolucionāri) un mēs viņas neieredzētie pabērni še atradām otro tēviju. Dzīves apstākļu spiesti še arī paliksim, tomēr no visas sirds priecājamies, ka mūsu īstajai tēvuzemei atnākušas labākas dienas, par kurām mēs 1905. gadā cīņā gājām.” Latvieši Austrālijā pārsvarā dzīvoja pilsētās, jo smagie klimatiskie apstākļi, zemes un vietējās pieredzes trūkums liedza nodarboties ar lauksaimniecību. 20. gadu sākumā valdīja uzskats, ka Latvija, izmantojot arī tautiešu starpniecību, varētu eksportēt turp savas lauksaimniecības preces, īpaši labību, jo “Austrālija vēl ir jauna zeme, kas nav spējīga pate ražot visu vajadzīgo”.