Divmetrīga store Užavas upē

Pirms 90 gadiem Latvijas presi aplidoja ziņa, ka zvejnieki Užavas upē pie Tērandes notvēruši 2,53 m garu stori (Baltijas jūrā tā var sasniegt arī 4 m), 91 kg smagu. Ķērājiem milzu zivi izdevies pieveikt tikai ar vairākiem cirvja sitieniem. Stores, kas, spriežot pēc arheoloģiskajiem atradumiem, vēl ap 13. – 14. gadsimtu bija visai ierastas Rīgas līcī, Daugavā un, jādomā, arī Ventā, Gaujā un Irbē, 19. gadsimtā Latvijas teritorijā jau skaitījās liels retums. Katrs tāds loms bija notikums. Tā 1926. gadā par avīžu sensāciju kļuva pamatīgā store, kuru pie Liepājas bija izvilcis zvejnieks Freimanis. Tās zvīņas līdzinājās divlatu monētām. Liepājā ap 80 kg smago zivi neviens negribēja pirkt, tādēļ eksotisko lomu veda uz Rīgu un realizēja tur kā delikatesi. Vecie zvejnieki mēļoja, ka krastā izvilkta store varot nodzīvot dienu bez ūdens, bet jūrā tā uzpeldot ūdens virspusē atpūsties, guļot ciešā miegā “kā gulsnis”, un tad to varot sagūstīt. 1937. gadā, ņemot vērā stores retumu, to zvejošana tika aizliegta ar Zemkopības ministrijas izdotu likumu. Pēc Otrā pasaules kara droši zināms viens stores noķeršanas gadījums 60. gados Jūrmalā. Pēdējais lielu izmēru dabiskās Eiropas stores noķeršanas gadījums attiecas uz 1996. gadu Rīgas līcī pie Muhu salas. Zivs bija 2,9 m gara un 136 kg smaga, kas atbilst vairāk nekā 40 gadu vecumam. Kopš 1995. gada store ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā kā izzudusi suga.