V. Purvīša glezna, ko pēc izstādes iegādājās Zviedrijas Nacionālais mākslas muzejs.

Pirms 90 gadiem Stokholmā valstiskā līmenī notika pirmā oficiālā latviešu mākslinieku izstāde – reprezentācija ārzemēs. Arī toreiz latviešu diplomāti un valstsvīri nolēma, ka Eiropā lāgā nepazīstamas valsts un tautas tēlu vislabāk veidot ar kultūras palīdzību. Tāpēc uz Stokholmu ceļoja Vilhelma Purvīša, Sigismunda Vidberga, Jāņa Kugas, Voldemāra Tones, Ugas Skulmes, Niklāva Strunkes un vēl citu mākslinieku darbi. Sākumā cerēja, ka latviešu 19. un 20. gadsimta mākslu reprezentēs ap 400 eksponātu, taču izrādījās, ka izstādei rezervētās telpas ir šauras un vieta ir četrreiz mazākam daudzumam. Samazināšana notika uz tēlniecības un lietišķās mākslas rēķina. Latvijas sūtniecība Zviedrijā nežēloja enerģiju pasākuma popularizēšanā vietējo mākslas kritiķu aprindās. Tie izstādi uzņēma visumā labvēlīgi, gan aizrādot, ka darbos stila ziņā esot vērojami “patapinājumi no Krievijas, Parīzes un Diseldorfas lielmeistariem”. Novembra beigās izstādi pagodināja Zviedrijas kroņprincis, vēlākais karalis Gustavs VI Ādolfs ar laulāto draudzeni. Jāpiebilst, ka neatkarīgās Latvijas mākslinieki individuāli izstādījās ārzemēs vēl pirms Stokholmas. Pirmie bija Aleksandra Beļcova un Romans Suta, kas 1922. gadā demonstrēja darbus Vācijā.